Vēsture
Deja cilvēkam dod iespēju izpaust savas jūtas, kurām ikdienā nepietiek laika vai iedvesmas atrast piemērotus vārdus.
Deja ļauj ķermenim atbrīvoties no sasprindzinājuma, izjust koordināciju, kustību iespējas. Jo labāk spējam pārvaldīt ķermeni, jo drošāk un pašpārliecinātāk varam justies cilvēkos, un tas rada pozitīvas izmaiņas emocionālajā pasaulē.
Gatvi pieminot, nāk prātā mirdzošā, skanošā „Gatves deja“ — varbūt pati vienkāršākā un reizē spilgtākā latviešu dejas būtības atklāsme. Augumu staltumā, tērpu greznumā un kustību nesteidzīgajā cēlumā izskan solījums, ko cilvēki devuši cits citam — mūžu nodzīvot stalti, skaisti un gaiši.
Nezinātājam var likties, ka Tautas deju ansamblis Gatve visvairāk kopis un attīstījis tieši šo, uz latviskās folkloras un etnogrāfijas balstīto tradīciju. Tā tomēr nebūtu patiesība, jo Gatvei bijusi mainīga, daudzkrāsaina, īpatnēja seja.
1946 · Pirmsākumi
Darba rezerves
Darba rezerves — tas ir Gatves pamats ansambļa pirmsākumos. Tautas deju ansamblis Gatve tika izveidots 1946. gadā. Uz Rīgas arodskolām brauca mācīties jaunieši no visiem Latvijas novadiem — tā viņi ieklājās arī pašdarbības dziedātāju un dejotāju saimē.
Arodskolu audzēkņi uzstājās Maskavā. Dejoja latviešu dejas, kādas tās bija piecdesmitajos gados — ornamentālas, nesteidzīgas, vienkāršas. Jau no laika gala arī daudzu arodskolu deju kolektīvos tika celtas godā daudzu tautu dejas.
Arodskolēni toreiz vienīgie no Latvijas piedalījās Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Maskavā. Šādos koncertos un to gatavošanas laikā dejotāji iepazinās ar īstām, sulīgām, pareizi tvertām citu tautu deju kustībām. Tā no atsevišķām etīdēm pamazām izkristalizējās vērtīgas cittautu deju horeogrāfijas: repertuārā ienāca ukraiņu „Hopaks“, gucuļu „Arkāns“, rumāņu „Karoašuli“, moldāvu „Žoks“ un „Sisijaks“.
Pedagogi
Tie, kas ielika kustībā dvēseli
Daudz aizrautīgu cilvēku strādājuši ar arodskolu deju kolektīviem un Gatvi. Deviņpadsmit gadus šim darbam atdevusi Gaļina Libere. Viņai kā pedagogam piemita tā retā un labā dāvana — prast ielikt kustībā dvēseli, parādīt, cik dziļš, saturīgi pilns var būt ik žests, ik solis.
Viņai piemita retā un skarbā prasme „dzīt“ dejotājus līdz „septītajiem sviedriem“ uz tikko parādīto mērķi — ideālu dejas izpildījumu. Arī kārtējie svētdienas mēģinājumi, uz kuriem visi nāca ne kā uz mocībām, bet kā uz patiešām kaut ko svētdienīgu, apliecināja viņas prasmi strādāt.
Kopš 1949
Zinaīdas Samas skola
Mazliet savādāk ritējis Zinaīdas Samas darbs „Darba rezervju“ sistēmā. Kaut gan viņa strādāja kopš 1949. gada, deju pedagoga piesātināto ikdienu uzskatot par vislabāko atpūtu un visefektīgāko līdzekli pret nogurumu, viņas auglīgākais darba posms tomēr saistās ar LRAP. Tomēr arī arodskolu kolektīvus Z. Sama ar pilnām tiesībām var saukt par saviem — te dažādos laika posmos veikts liels, nozīmīgs darbs latviešu tautas deju popularizēšanā.
No 1960. gada paralēli sāka strādāt gan G. Liberes, gan Z. Samas audzēkņi. Saskaņojot savu darbu un apvienojot to, Gatves sniegums nokļuva republikas deju pašdarbības uzmanības centrā.
Horeogrāfi
Daudzi labi palīgi
Gatvei gan tās pirmsākumu posmā, gan Tautas ansambļa pastāvēšanas gados bija vēl daudzi labi palīgi, arī horeogrāfi, kuru dejas un līdzdalība ansambļa vēsturē kļuvušas par notikumu.
Līdzās H. Sūnam un L. Nosihinam te strādāja arī Valentīns Bļinovs, Ērika Ferda, Marga Tetere-Valdmane, Velta un Aleksandrs Krasovski, Kārlis Bāliņš, Aina Ķirķe, kā arī pieredzējušie dejotāji Janīna Nurka, Ojārs Lamass, Dailonis Rudovics, Maija Stūrniece, Ilārs Dimants un citi.
1962 · Vārds un statuss
Kā tapa „Gatve“
Spoža bija 1962. un 1963. gada sezona. Kolektīvs sev izraudzījās Gatves vārdu — tās dejas nosaukumu, ar kuru veselai skatītāju paaudzei no jauna tika atklāta senās latviešu kāzu dejas burvība. 1962. gadā Gatvei tika piešķirts Tautas deju ansambļa statuss.
Kopš 1959. gada Tautas kolektīva goda nosaukumu piešķīra deju kolektīviem, kas 3–5 gadu laikā parādījuši stabilus kvalitatīvus mākslinieciskos rezultātus un sabiedrisko aktivitāti, kam ir vispusīgs, mākslinieciski spilgts repertuārs, kvalificēts vadītājs, laba materiālā bāze un vismaz 12 dejotāju pāri.
1966–1989 · Gunārs Rubenis
Pievēršanās latviešu dejai
1966. gadā par ansambļa māksliniecisko vadītāju kļuva Gunārs Rubenis, kurš pats bija Gatves dejotājs — viņš dejoja Z. Samas vadītajā kolektīvā. Koncertmeistare šajā laikā bija Vija Briede. G. Rubenis Gatvi vadīja līdz astoņdesmito gadu beigām.
Viņa latviešu tautas dejas dabiskuma izjūta izpaudusies dažādos meklējumos. Ansamblī vairs nepastāvēja divas atsevišķas grupas, un Gatve vēl nopietnāk pievērsās latviešu deju repertuāra popularizēšanai. Vairāki ansambļa dejotāji kļuva par Valsts deju ansambļa „Daile“ dalībniekiem.
Plaša jau šajos gados kļuva Gatves koncertu karte.
Astoņdesmito gadu beigas
Īss starpposms
Pēc G. Rubeņa īsu laika posmu ansambli vada Raimonds Dzenis.
Kopš 1990 · Gunta Raipala
Šodienas Gatve
Kopš 1990. gada Gatves mākslinieciskā vadītāja ir Gunta Raipala. Šajā laikā par repetitoriem Gatvē ir strādājuši Lidija Ruskule, Egīls Vilkaušs un Ralfs Alksnis. Šobrīd Gatves repetitori ir Aigars Bajārs un Kristīne Kitnere, kuri kopā ar ansambļa vadītāju nerimstoši strādā pie tā, lai Gatves dejotāju kustības būtu ne vien izkoptas, bet arī emocionāli piesātinātas.
Šī laika koncertmeistari ir bijuši Edvīns Zālītis, Žanete Apsīte, Elīna Gaile, Ričards Furs, Žanete Špirka un Arvīds Brensons.
G. Raipalas vadībā ansamblis turpina popularizēt tautas deju, sniedzot koncertus un piedaloties dažādos pasākumos ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Par tradīciju jau ir kļuvis katru gadu braukt un spodrināt Latvijas tēlu vairākos starptautiskos pasākumos un festivālos ārpus Latvijas robežām.
Vadītāji gadu gaitās
Divas pedagoģes, divas grupas
Ansamblis dibināts 1946. gadā arodskolu „Darba rezervju“ sistēmā. No 1960. gada paralēli strādāja gan Gaļinas Liberes, gan Zinaīdas Samas audzēkņi — divas grupas vienā kolektīvā. 1962. gadā tas ieguva Gatves vārdu un Tautas deju ansambļa statusu.
Viens ansamblis
1966. gadā par māksliniecisko vadītāju kļuva Gunārs Rubenis — pats Gatves dejotājs Z. Samas vadītajā grupā. Ansamblī vairs nepastāvēja divas atsevišķas grupas, un Gatve vēl nopietnāk pievērsās latviešu deju repertuāram.
Šodienas Gatve
Gatve vairs nav viens kolektīvs — līdzās pamatsastāvam dejo divas vidējās paaudzes grupas.
Pasaulē starptautiskie festivāli
2013 · Dziesmu un deju svētki
Augstākā pakāpe
Gatves pēdējo gadu vēstures lappusēs ierakstīts daudz skaistu atmiņu un īpašu mirkļu. TDA „Gatve“ sevi lieliski parādīja 2013. gada Dziesmu un deju svētku skatē, kur izcīnīja 4. vietu visas Latvijas A grupu konkurencē, iegūstot augstāko pakāpi un laureātu godu.
Pēdējos gados pamatsastāvs ir pierādījis sevi ne vien latviešu klasiskajā skatuves dejā, bet papildinājis sevi, piedaloties tādos lieliskos uzvedumos kā „No zobena saule lēca“ un „Lec, saulīte“.
2016 · 70 gadu jubileja
Trīs paaudzes
70 gadu jubileja ansambļa dzīvē ir īpaša arī ar to, ka šajā gadā 20. jubileju svinēja VPDK „Gatve“, kā arī savu 6. jubileju atzīmēja „Gatve — Otrā iespēja“. Abi vidējās paaudzes kolektīvi ir neatņemama ansambļa sastāvdaļa un veido Gatvi tādu, kāda tā ir šodien.
2018 · Simtgade
Ķīpsalā, stadionā un Mežaparkā
Kā vēl vienu milzīgu Gatves sasniegumu varētu minēt piedalīšanos dažādos simtgades deju uzvedumos. Ķīpsalas hallē dejojām projektā „Vēstījums Rakstos“, mūsu dejotāju smaidi rotāja pirmās rindas lielajos Dziesmu un deju svētkos gan Daugavas stadionā, gan Mežaparka estrādē.
Gatvei tika dots tas gods piedalīties arī deju lielizrādē „Abas Malas“. Tur apguvām laikmetīgās dejas soļus, protams, griezāmies arī tik ļoti labi pazīstamajā tautas deju ritmā un izdejojām Latvijas vēsturi no tās pirmsākumiem.
2019
Jauns sastāvs, tas pats rokraksts
Kopš 2018. gada Dziesmu un deju svētkiem TDA Gatves sastāvs ir ievērojami mainījies, taču gadu laikā izveidotais kolektīva rokraksts palicis nemainīgi jauneklīgs, enerģisks un reizē grandiozi cēls. Arī mūsu „vidējie“ ar katru gadu paliek enerģijas pilnāki kā uz skatuves, tā dzīvē.
2019. gadā vidējās paaudzes sastāvs savu dejotprieku aizveda arī karstasinīgajiem portugāļiem, dodoties uz festivālu „Folkazores“ Azoru salās.
2020
Savs koncerts un Covid gads
2020. gadā radām iemeslu „Satikties dejā“ un priecējām tautas deju mīlētājus ar sevis rīkotu koncertu VEF Kultūras pilī. Rudenī atkal atgriezāmies uz šīs skatuves — šoreiz kā viesi, līdztekus citiem tautas deju ansambļiem izdejojām „Savā rokrakstā“.
Par spīti tam, ka liela daļa šī gada aizvadīta Covid-19 zīmē, Gatve savus mēģinājumus turpināja gan Zoom, gan svaigā gaisā, ievērojot drošu distanci. Vasaras izskaņā mūsdienu kinematogrāfijas iespējas satikās ar skatuvisko tautas deju — Dagmāras Bārbales radošā pieeja deva mums iespēju piedalīties multimediālajā dejas izrādē „Latvju zīmēs rotāties“.
2021–2022
Vasara Grieķijā
2021./2022. gada sezonā izmantojām katru iespēju uzstāties kādā koncertā, un 2022. gada vasaras kulminācija mums bija starptautiskais tautas deju festivāls „Cosmo Festival“ Loutraki, Grieķijā. Tur ne tikai priecējām vietējos iedzīvotājus un citu valstu viesus ar latviešu skatuvisko tautas deju, bet arī atpūtāmies, saliedējāmies un guvām spēkus jaunajai deju sezonai.
2023 · Dziesmu un deju svētki
Rīga dimd, Rīga dej
2022./2023. gada sezonas sākumā, jau īsi pēc atgriešanās, kopā ar citiem Rīgas tautas deju ansambļiem kāpām uz VEF skatuves, lai atkal izdejotu „Savā rokrakstā“ — to pašu nemainīgo dzirksti, kas papildināta ar pēdējos gados piedzīvoto emociju gammu. Gatavojoties 2023. gada Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, uzrādījām labus rezultātus koprepertuāra pārbaudes skatē un ieguvām dalītu godpilno 2. vietu deju kolektīvu fināla konkursā.
Deju sezona pirms deju svētkiem allaž paiet koprepertuāra zīmē. Neskatoties uz to, paralēli paspējām apgūt trīs oriģinālhoreogrāfijas, kuras izdejojām koncertā „Rīga dimd, Rīga dej“, ko Gatves saime rīkoja pavasarī pirms svētkiem, lai godinātu Rīgu kā vietu, kur Gatve vieno savus dejotājus un tur rūpi par tiem.
Deju svētku nedēļas laikā piedalījāmies visos vērienīgākajos koncertos — skatuviskās dejas lielkoncertā „Balts“ Arēnā Rīga, deju lieluzvedumā „Mūžīgais dzinējs“ Daugavas stadionā, kā arī noslēguma koncertā „Kopā augšup“ Mežaparka Lielajā estrādē. Šim notikumam bijām cītīgi gatavojušies iepriekšējos piecus gadus, par spīti visām likstām un izaicinājumiem.
2023–2024
Jauns pulks un ceļš uz Madeiru
2023./2024. gada sezonu sākām kuplā pulkā, uzņemot patiesi lielu jauno dejotāju skaitu. Sezonas laikā aizvadījām vairākus koncertus dažādās Latvijas pilsētās, kā arī viesu kārtā ar graciozām un jestrām dejām svinējām draugu TDA „Zelta sietiņš“ un TDA „Vektors“ 65 gadu jubilejas, viesojoties kā uz VEF Kultūras pils, tā Ķīpsalas izstāžu halles skatuves.
Sezonu noslēdzām vien īsu mirkli pirms 2024./2025. gada sezonas sākuma, piedaloties starptautiskajā tautas deju un mūzikas festivālā „Funchal Folk — Arraial do Mundo“ Funšalā, Madeirā, Portugālē.
2025–2026 · 80 gadi
80 mirkļi dejā
Astoņdesmitgadi svinējām 1. maijā VEF Kultūras pils Lielajā zālē ar jubilejas koncertu „80 mirkļi dejā“ — tajā pašā zālē, kur ansamblis atzīmēja savu četrdesmito jubileju 1986. gadā.
Uz skatuves satikās visas trīs Gatves paaudzes, un tām pievienojās bijušo dejotāju sastāvs, kas sanāca kopā tieši astoņdesmitgadei. Programmā bija horeogrāfijas no dažādiem laikmetiem: gan latviešu skatuviskās tautas dejas zelta fonds, gan jaunrades darbi. Viena koncerta daļa bija veltīta Gatvei radītajam deju ciklam par Rīgu.
Pārējā sezonā rudenī dejojām „Rudens dančos“ Jelgavā un koncertā „Savā rokrakstā“ VEF Kultūras pilī, ziemā un pavasarī — Aizkrauklē, Grenctālē, Jūrmalā, Carnikavā, Ogrē, Aucē un Kuldīgā. Janvārī piedalījāmies XXV Jaunrades deju konkursā Valmierā, martā — labdarības koncertā „Kas te rīb?“, bet pēc jubilejas dejojām Jauniešu svētkos Liepājā un koncertā „Te, mēs sākamies“ Dobelē.
Savos 80 pastāvēšanas gados Gatve ir apguvusi un izdejojusi visdažādākos dejas soļus, pabijusi uz daudzām skatuvēm un nomainījusi vairākas dejotāju paaudzes, taču tā nav nogurusi vai novecojusi — tā turpina savu ceļu pa deju pasauli. Ar patīkamu satraukumu un gandarījumu sagaidām un pavadām katru koncertu, bet zinām, ka labākais — tas vēl tikai priekšā!