No zobena Saule lēca

Reti ir tādi koncerti un brīži, kad jūti - visi, visi klātesošie ir vienās sajūtās, uz viena "viļņa", emocionāli kopā vēl ciešāk kā jebkad agrāk. Brīži, kad dzirdi simtiem dejotāju elsu, guļot uz grīdas saļimušiem, kad fiziski un emocionāli izlikts viss, kas sirdī sakrājies vai noglabāts kā neesošs. Un tad pēc mirkļa pilnā laimē dziedi, sniedzot roku savējam vai svešajam, jo nekas netiek šķirots - mēs esam viens vesels!  Mirkļi, kad savā garā esi vairākus gadu simtus atpakaļ mūsu tautas vēsturē, lielas, varenas Auļu cilts sastāvā, kurai jāstājas eksistenciālā cīņā, roku rokā ar savu ģimeni un vistuvākajiem. Tieši šādu TDA "Gatve" pamatsastāvs un "Otrā iespēja" atceras mītisko deju izrādi "No zobena Saule lēca", kas jo īpašāka bija mūsu brīnišķīgajai Maijai, kura iejutās izrādes solistes, galvenās varones tēlā. Izrāde ir stāsts par cilvēka likteni - spēju to pieņemt. Stāsts par seno Baltu dzīvi, viņu iekšējām sajūtām un izpausmēm kara priekšnojautās un realitātē. Ne tikai par tiem, kas karo, bet par tiem, kas kādu pavada karā, par tiem, kas dzīvo blakus, par tiem, kas gaida pārnākam no kara, un par tiem, kas nesagaida.. Jo ikkatrs reiz dzīvē mēs esam kādu mīlējuši, gaidījuši, aprūpējuši, pavadījuši ceļā vai zaudējuši.. Šīs izrādes laikā katra Gatves un citu dejotāju "cīņa" bija cita. Atgūties ir grūti, bet šo ir jāpiedzīvo ikvienam!